Vija Stikāne: Sieviete Livonijas Sabiedrībā Viduslaikos un Jauno Laiku Sākumā 13.–16. Gs.

Published Time: Sat, 19 Jul 2025 21:40:09 GMT

Number of Pages: 398

LATVIJAS UNIVERSITĀTE VĒSTURES UN FILOZOFIJAS FAKULTĀTE

Vija Stikāne

SIEVIETE LIVONIJAS SABIEDRĪBĀ VIDUSLAIKOS UN JAUNO LAIKU SĀKUMĀ 13.–16. GS. Promocijas darbs Zinātniskais vadītājs Dr. hist. prof. I. Misāns

Rīga, 2012 2

Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā «Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē». 3

SATURS Ievads 4

Avotu un literatūras apskats 9

Pirmā nodaļa. Sievietes statusa tiesiskie aspekti 40

1. Kristīgās ideoloģijas un kanonisko tiesību ietekme uz sievietes statusu

1. 1. Baznīcas skatījums uz dzimumu hierarhiju 42 1. 2. Sieviete un kristību sakraments 51 1. 3. Kanoniskās tiesības par sievietes statusu laulībā 61

2. Sieviete tiesas priekšā 78

2. 1. Zvēresta tiesības un sūdzēšanās tiesā 79 2. 2. Sievietes nogalināšana un ievainošana 88 2.3. Izvarošana 92 2.4. Sievietes sodīšana 95 2.5. Sievietes atbildība par jaundzimušo 105 2.6 Sievietes sodīšana par buršanu 109

3. Sievietes tiesiskā aizsardzība un pienākumi kara apstākļos 114

Otrā nodaļa. Sievietes statusa sociālie un ekonomiskie aspekti 127

1. Sievietes Livonijas varas hierarhijas virsotnē

1.1. 13.gs. valdnieku sievas un meitas 130 1.2. Domina Estoniae - Dānijas valdniece Margareta Sambiria Ziemeļigaunijā 150 1.3. Laicīgo Livonijas valdnieku sievas un meitas 16.gs. otrajā pusē 155

2. Vasaļu kārtas sievietes 171

2. 1. Sievietes mantošanas tiesības lēņu valdījumos 2.1.1. Sieviešu mantošana pēc Livonijas bruņinieku tiesībām 173 2.1.2. Sieviešu mantošanas evolūcija saskaņā ar zemeskungu dotajāmprivilēģijām 180 2.2. Sievietes sociālais un ekonomiskais statuss dažādās vasaļu grupās2.2.1. Zemeskungu radinieces un amatpersonu sievas 198 2.2.2 Lielvasaļu kārtas sieviešu statuss 207 2.2.3. Sīkās bruņniecības un leimaņu sieviešu statuss 220

3. Pilsētnieces

3.1. Sieviešu mantošanas tiesības un saimnieciskās dzīves nosacījumi pilsētās 239 3.2. Sievietes sociālais statuss dažādās pilsētnieku grupās3.2.1. Pilsētu turīgo ģimeņu sievietes – lieltirgotājas un rātskungu atraitnes 249 3.2.2 Pilsētu vidusslānis: ekonomiski pastāvīgo ģimeņu sievietes 277 3.2.3. Pilsētu apakšslānis: kalpones un “brīvās sievietes” 299

4. Livonijas zemnieku kārtas sievietes

4.1. Zemnieces sociālā statusa aspekti 314 4.2. Zemniece klaušu darbos un algotā dienestā 329 4.3. Zemnieku kārtas sieviešu mantošanas tiesības 341 4.4. Lauku sievietes loma sakrālajās tradīcijās un rituālos 355

Secinājumi 367

Avotu un literatūras saraksts 372 45

Ievads

Viduslaikos un jauno laiku sākumā sievietes bija sabiedrības daļa, kura salīdzinoši mazāk nekā vīrieši atspoguļojas vēstures avotos. Promocijas darbs „Sieviete Livonijas sabiedrībā viduslaikos un jauno laiku sākumā 13.–16. gs.” pirmo reizi Latvijas historiogrāfijā veltīts sievietes sociālajam un tiesiskajam statusam, balstoties uz 13.–16. gs. hronikām, līgumiem, tiesību krājumiem, tiesu un saimnieciskās darbības aktīm, zemeskungu domēņu, muižu un pilsētu pārvaldes dokumentiem, saraksti un citiem rakstītajiem vēstures avotiem. Livonija laika avotu klāsta sniegtā informācija par sievietēmsabiedrībā ir diezgan vienpusīga un ierobežota. Sievietes statusa detalizēta analīze dažādās Livonijas sociālajās grupās un Livonijas sabiedrībā kopumā iespējama vien atsevišķos laika posmos, atsevišķusociālo grupu ietvarā. Daudzos aspektos avotu trūkuma dēļ Livoniju priviliģē to kārtu, pilsētnieču un lauku sabiedrības sieviešu statusu, tiesības un to izmaiņas var izvērtēt, izmantojot analoģijas ar kaimiņu tautu vēstures ziņām. Livonijas sociālā vēsture un sievietes statuss attīstījās Baltijas jūras reģiona kontekstā un bija cieši saistīts ar tiesiskajiem nosacījumiem, ko radīja reģionā kopīgāskanoniskās tiesības, līdzīgie pilsētu statūti un zemes tiesību kodificējumi.

Darba mērķis ir izpētīt sievietes statusu sabiedrībā un atklāt dažādas sievietes sociālās lomas un to statusa tiesiskos un ekonomiskos nosacījumus Livonijas kārtu sabiedrībā viduslaikos un jauno laiku sākumā, analizējot sievietes tiesības un pienākumus publiskajā sfērā.Darba mērķa sasniegšanai izvirzīti uzdevumi noskaidrot sievietes statusa tiesiskos, sociālos un ekonomiskos aspektus hierarhiski organizētā kārtu sabiedrībā; pētīt dažādu Livonijas sociālo grupu un kārtu sieviešu darbību sabiedrībā ārpus ģimenes loka. Livonijā ilgstoši pastāvēja tiesiski pamatota sistēma, kurā sievietei savā sociālajā un radnieciskāmsaitēm saistītā grupā tika īpaši aizsargāta, bet viņai nebija publisko pienākumu un bija ierobežotas tiesības ieņemt amatus, piedalīties tiesas procesā,pastāvīgi pārvaldīt īpašumu un dibināt ģimeni. Sievietes parasti nepārstāvēja savu sociālo grupu vai ģimeni publiskā sfērā. Darba uzdevums ir parādīt, kā tiesiskā aizbildniecība pār sievietēm darbojās un kā tā tika realizēta Livonijā.Pētot sievietes darbību sabiedrībā, ne vienmēr viduslaikos un jauno laiku sākumā ir strikti iespējams nošķirt publisko no privātās sfēras, jo privātā dzīve – no privātiem lēmumiem atkarīga un no publiskās sfēras nošķirta indivīda dzīves joma – pirmsindustriālās sabiedrībās nemaz nepastāvēja. 1Sievietes statuss un pienākumi ģimenes ietvaros lielā mērā bija publiski, kas izpaudās sabiedrībai nozīmīgu ģimenes svētku (kristības, kāzas, bēres) laikā kā arī, kārtojot mantiskas attiecības (mantojuma dalīšana, pūra došana). Sievietes individuālais statuss veidojās ne tikai ģimenes ietvarā,bet bija cieši saistīts ar sociālo grupu un tai atvēlētajām tiesībām, pienākumiem, privilēģijām. Savas 1 Пушкарева , Н. Л. Частная жизнь русской женщины : невеста , жена , любовница (Х – начало ХХ в.). Москва :Ладомир , 1997. C. 4. 6

grupas ietvaros sievietes statuss veidoja stratifikācijas līnijas dažādās līmeņos – kā bināra opozīcija vīriešu un sieviešu lomu izpratnē; kā statuss vairāku paaudžu attiecībās ģimenes iekšienē;2 kā sievietes statuss savā sociālajā grupā ārpus ģimenes un attiecībās ar citām sociālajām grupām. 3Analizējot sievietes statusu Livonijas sabiedrībā hronoloģiskā griezumā, nozīmīgi ir periodi, kad sabiedrības sociālās struktūras būtiski transformējās vai arī saglabāja zināmu stabilitāti. Livonijas kristianizācijas periodā 13. gs. mainījās gan zemes kundzība, gan dažādu sabiedrības grupu sociālais statuss, tika likti pamati sabiedrības struktūrai, kas vēlāk bija raksturīgi vairāku gadsimtu garumā.Reģionā strauji veidojās pilsētas, ienāca lēņu sistēma, uz Livoniju migrēja dažādu sociālo slāņu vācu un dāņu dialektos runājoši vīrieši un sievietes, veidojot jaunas sociālas grupas un ienesot savu izpratni par sievietes statusu. Kristīgo vērtību modelis, kas kļuva par noteicošo Livonijā, tāpat kā citviet Baltijas jūras reģionā, 13.gs. pievērsa pastiprinātu uzmanību dzimumu attiecībām un kanoniskajāstiesībās 12.–13. gs. noformulētajai likumīgajai laulībai kā vienīgai akceptētajai laulību formai, kurā varēja piedzimt „likumīgi” (vācu val. – echt und recht geboren ). Šīs „likumīgās laulības” iezīmes bija Baznīcas svētība, sievietes un viņas aizbildņu piekrišana laulībām, precību publiskums, atraitnes un bērnu materiālā nodrošinājuma likumīga regulēšana. Laika posmā no 14. gs. līdz 15. gs. beigāmLivonijas sabiedrības struktūru veidoja kārtas ar savām tiesībām, pašpārvaldi, amatpersonām – vasaļijeb bruņinieki, pilsētnieki, zemnieki jeb lauku iedzīvotāji. Jauno laiku sākumā 16. gs. kārtu tiesībās, sociālo grupu attiecībās un statusā, publiskās un privātās sfēras izpratnē, sabiedrības vērtību modelī notika izmaiņas, kas saistītas ar naudas saimniecības attīstību, muižu un dzimtbūšanas veidošanos, reformāciju, politiskajām izmaiņām. Minētie Livonijas sabiedriskās dzīves posmi bija cieši saistīti ar sievietes statusa, tiesību un pienākumu izpratnes vēsturisko attīstību. Sievietes statusa izmaiņuizvērtējums Livonijas vēstures posmos pieder pie šī darba uzdevumiem.

Darbā izmantotās metodes. Darbā izmantota deskriptīvā metode, jo faktu un pieejamāsinformācijas apkopojums par sievietēm Livonijas vēsturē nepieciešams detalizētu un apkopojošu vēsturisku pētījumu trūkuma dēļ. Liela nozīme ir salīdzinošās tiesību vēstures metodei, kas ietver informācijas apkopošanu no dažādiem vēstures avotiem kopējā kontekstā, izmantojot hronoloģiski un teritoriāli paplašinātu salīdzinājumu Baltijas jūras reģiona kontekstā. Tiesiski aspekti saistībā ar sievietes statusu analizēti horizontālā līmenī, atklājot parādības, kas bija raksturīgas noteiktos vēstures posmos reģionālā kontekstā. Salīdzinot dažādas tiesiskas struktūras un sociālas parādības, iespējams sistematizēt un censties izskaidrot dažus atsevišķus aspektus kā zināmas attīstības pakāpes tipiskas parādības vai fenomenus. Tiesību